Karš un miers Pirmais un otrais sējums
Ļevs Tolstojs
Ļevs Tolstojs
Karš un miers Pirmais un otrais sējums
Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no Izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attēlojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1805. gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — līdz tam laikam neuzvaramās Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tema un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzīves notēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muižnieku ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs, Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga Ir atpalikušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos no jebkādas cīņas.
No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums Rīga Zvaigzne 1980
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Karš un miers Pirmais un otrais sējums
Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no Izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attēlojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1805. gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — līdz tam laikam neuzvaramās Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tema un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzīves notēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muižnieku ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs, Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga Ir atpalikušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos no jebkādas cīņas.
No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums Rīga Zvaigzne 1980
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Rok:
1980
Wydawnictwo:
Zvaigzne
Język:
latvian
Plik:
FB2 , 2.50 MB
IPFS:
,
latvian, 1980